Daudz domāju par darbu un tā nozīmi manā dzīvē. Atcerējos daudz vietā un nevietā lietoto Dekarta atziņu: es domāju, tātad es esmu. Pirms kādiem gadiem desmit bija aktuāls pārfrāzējums: es pērku, tātad es esmu. Man ienāca prātā - es strādāju, tātad es esmu. Iespējams, daudziem, ja pazūd darbs, pazūd ari pats cilvēks, personība. Iespējams, izteiktāk tas ir vīriem, kuri sēž atbildīgos amatos, un, pašiem nepamanot, amats Lēnām noēd, aizēno personību. Darbs vīrietim ir kas vairāk nekā institūcija, uz kuru viņš ar lielāku vai mazāku piespiešanos, bet katru dienu iet. Darbs ir... Velns, nevaru izdomāt. Vieta, kur mēs nopelnām naudu? Un tikai? Un tās daudzums? Tas it kā nomierinot, taču tajā pašā laikā neveidojot vīrieša pašapziņu. Tomēr nenoliedzami diezgan būtiski stiprinot vīrieša vīrietības imunitāti. Kas tad mums ir darbs? Atceros, psihoterapeits Viesturs Rudzītis kādā intervijā apgalvoja, ka tas ir briesmīgi, ja darbs ir ari hobijs.
Pret darbu jāizturas kā pret darbu. Atnāc, atstrādā, aizej. Mājās tu esi cits cilvēks. Jo tā esot vieglāk, KLUBA mākslinieks saka, ka aktieriem esot pat nodarbības, kā iziet no lomas, kā aktierim atiet no sava darba. Darbs mums ir vieta, kurā nēsājam maskas - sociālās, emocionālās, jebkādas. Es, piemēram, nezinu daudzus, kuriem darbs būtu tikai naudas pelnīšanas avots. Ar darba vietu mums izveidojas attiecības. Un dažreiz dažādu apstākļu dēl tās nonāk nulles punktā. Protams, vislabāk būtu loterijā Džokers laimēt pusmiljonu latu, ielikt tos depozītā ar desmit procentu likmi gadā un aizmirst par šādiem jautājumiem. Līdz brīdim, kad jāaizdomājas par citiem - cik tad ir gana? Kad pietiek? Jo apetīte rodas ēdot. Bet šāda vāvuļošana ir bezjēdzīga. Piekritu Gustavo: piemēri aizrauj. Tāpēc KLUBĀ šomēnes sākam rakstu sēriju Sākam no nulles. Jo nulle - tas nav tukšums vai sasista sile. Tā nav traģēdija. Nulle ir sākums, punkts, no kura paveras bezgalīgi daudz variantu. Bet, kas ir vajadzīgs, lai no šīs pozīcijas izkustēties - par to lasiet mūsu akcijas varoņu dzīvesstāstos. Un iedvesmojieties!
Ar cieņu,
Juris Šleiers, galvenais redaktors
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru