Izdevniecība "Rīgas Laiks"

Weblapa: http://www.rigaslaiks.lv/

Adrese: Lāčplēša iela 25, Rīga

Tālrunis: 67287922

Fakss: 67830542

E-pasts: pasts@rigaslaiks.lv

Kas ir Rīgas Laiks?

Pirmais piemērs

Sešdesmito gadu sākumā kādā Karlheinca Štokhauzena lekcijā, kurā ar konkrētu piemēru palīdzību tika skaidrotas jaunās mūzikas komponēšanas matemātiskās metodes, students Holgers Cukajs pajautāja: „Pasniedzēj, kā jūs domājat izdzīvot, rakstot šādu mūziku? Pat tad, ja to kādam izdosies nospēlēt, neviens taču neklausīsies.” Uz to komponists atbildēja: „Pienāciet pie manis vakarā un es jums paskaidrošu.” Vakarā notika kāds sarīkojums. Holgers Cukajs pienāca pie Štokhauzena, kurš uz vakaru bija ieradies savas apburošās sievas pavadībā. „Pats galvenais,” pastāstīja Štokhauzens, „ir apprecēties ar jaunu un bagātu meiteni. Un tad jūs varat rakstīt tādu mūziku, kāda vien jums ienāk prātā.”

Otrais piemērs

Piecdesmito gadu sākumā mazajam Pēteram Sloterdijkam vecmāmiņa bieži esot stāstījusi, ka Tīrā prāta kritiku sarakstījis Imanuels Kants un neviens cits, bet Pasaule kā griba un priekšstats ir Artura Šopenhauera sacerējums. Sloterdijks uzauga ar skaidru pārliecību, ka ir tādas grāmatas, kuras neviens nekad nav lasījis, taču tās vienalga ir ļoti svarīgas grāmatas.

Trešais piemērs

Četrdesmito gadu sākumā Džons Keidžs apmeklēja sēņu noteikšanas kursus. Pasniedzējs bija bioloģijas doktors un mikoloģijas žurnāla redaktors. Reiz viņš iepazīstināja studentus ar kādu sēni, aprakstīja tās pazīmes, pieminēja milzum daudz vēsturisku faktu un beigu beigās nosauca to par Pluteus cervinus. Džons Keidžs bija pārliecināts, ka tā nebija Pluteus cervinus. Spriežot pēc cepurītes un kātiņa savienojuma tā varēja būt Entoloma – indīga sēne. Keidžs brīdi domāja: ko viņam darīt? Norādīt uz skolotāja kļūdu? Vai sekot skolnieka etiķetei un pieļaut, ka citi studenti saindējas? Viņš nolēma runāt. Pasniedzējs ieskatījās sēņu noteicējā un konstatēja, ka tā patiešām ir Entoloma grayanum, ārkārtīgi indīga sēne. Starpbrīdī viņš pienāca pie Keidža un pajautāja: „Ja jau jūs esat tik gudrs, kāpēc jūs apmeklējat šos kursus?”

Ceturtais piemērs

Trīsdesmito gadu sākumā arheologu grupa Grieķijā atrada 2000 gadus vecu amforu, līdz malām pilnu ar medu. Ik vakaru viņi paņēma nedaudz medus, ko uzsmērēt uz maizes. Medum, gluži tāpat kā zeltam, piemīt lieliskas paškonservējošas spējas, un zemē ieraktajā amforā tas bija saglabājis nevainojamu garšu un smaržu. Tuvojoties izrakumu beigām, medus amforā bija noplacis līdz pusei un arheologi tajā pamanīja vēl kaut ko. Pēc neilgām pārdomām amfora tika saplēsta. Izrādījās, ka tajā pirms 2000 gadiem ievietots un lieliski saglabājies maza bērna ķermenis.