Mīļie draugi, paziņas, mūsu stāstu varoņi, autori un lasītāji, Frank'a pavasara numurs ir klāt!
Prieks un lepnums!
Uz Frank'a vāka un intervijā Jaunā Rīgas teātra aktrise Guna Zariņa!
/Martins Dukurs stāsta, kā nenobīties no panākumiem; un gluži neticami - Frank's atrada cilvēku, kurš pēc finiša Martinam rokās iedeva Latvijas karogu!
/Ja Ziedonis aicināja, pilns autobuss viņam sekoja pa visu Latviju - zāģēja, cirta, pļāva un vāca atkritumus. Par to. kādēļ joprojām mīlam Ziedoni un ko vēl esam pārmantojuši no tā laika;
/ Pulkvedim neviens neraksta. Stāsts par hokejistu Sergeju Žoltoku;
Sestdienā krāsainais Brigmanis un Zatlera sieva.
Žurnāls Leģendas: Henrijs nocērt galvas savām sešām sievām.
Karalis Henrijs, kuram bija 6 sievas, Holivudas skaistuma ikonas un laikmeta ainas veikala „Sakta” dzīvē – lasi žurnāla „Leģendas” aprīļa numurā!
KARALIS UN SIEVIETES
Henrijs VIII ir viens no pazīstamākajiem karaļiem Anglijas vēsturē. Viņu atceras ne vien tādēļ, ka viņš veicināja Anglijas baznīcas atdalīšanos no Romas Katoļu baznīcas, bet arī sešu sievu dēļ.
PORUKU JĀŅA MIJKRĒŠĻA LAIKS
Jāni Poruku godā par pirmo latviešu dzejnieku, kas ienesis latviešu literatūrā filozofisko domu. No ģēnija līdz ārprātam gan ir tikai viens solis, un liktenis viņam šo soli bija lēmis.
KARALIS UN SIEVIETES
Henrijs VIII ir viens no pazīstamākajiem karaļiem Anglijas vēsturē. Viņu atceras ne vien tādēļ, ka viņš veicināja Anglijas baznīcas atdalīšanos no Romas Katoļu baznīcas, bet arī sešu sievu dēļ.
PORUKU JĀŅA MIJKRĒŠĻA LAIKS
Jāni Poruku godā par pirmo latviešu dzejnieku, kas ienesis latviešu literatūrā filozofisko domu. No ģēnija līdz ārprātam gan ir tikai viens solis, un liktenis viņam šo soli bija lēmis.
Iznācis jaunais Veto Magazine: frīdžezs ar Metjū Šipu un mode ar Nilu Raumani.
Iznācis "Veto Magazine" #14 numurs
Ir iznācis četrpadsmitais mūzikas un kultūras žurnāla "Veto Magazine" numurs.
Jaunajā "Veto Magazine" lasāmas intervijas ar grupām Tā Ta Tā un Dun Dun, frīdžeza mūziķi Metjū Šipu (Matthew Shipp), mākslinieku Otto Zitmani, kinorežisoru Ivaru Tontegodi un modes ekspertu Nilu Raumani.
Numura tēma - ķermenis. „Veto Magazine” veikuši ieguldījumu dvēseles mājokļa izpētē - žurnāla rakstos aplūkota gan tā ārējā spozme, gan saturs.
Ir iznācis četrpadsmitais mūzikas un kultūras žurnāla "Veto Magazine" numurs.
Jaunajā "Veto Magazine" lasāmas intervijas ar grupām Tā Ta Tā un Dun Dun, frīdžeza mūziķi Metjū Šipu (Matthew Shipp), mākslinieku Otto Zitmani, kinorežisoru Ivaru Tontegodi un modes ekspertu Nilu Raumani.
Numura tēma - ķermenis. „Veto Magazine” veikuši ieguldījumu dvēseles mājokļa izpētē - žurnāla rakstos aplūkota gan tā ārējā spozme, gan saturs.
Pārdrošie musketieri, Vidusjūras valdniece – Kartāga un pēdējais brīvais indiānis Džeronimo - par to lasiet žurnāla jaunajā Ilustrētajā Pasaules Vēsturē.
Vidusjūras valdniece, ko iznīcināja Roma
Daudzus gadsimtus Vidusjūrā valda Kartāga – reģionā lielākā, varenākā un bagātākā pilsēta. Taču tai uzrodas sāncense – Roma, kas nemitīgi pieņemas spēkā. Sadursme ir neizbēgama. Pēc trim kariem romieši lepno pilsētu pārvērš drupās.
Bībeles dārzs
“Lai zeme izdod zāli un augus, kas sēklu nes, un augļu kokus, kas augļus nes, pēc savas kārtas, kam sēkla sevī, virs zemes,” sacīja Dievs. Un tā tapa. Bībelē ir pieminēti ap 120 dažādu augi gan ar simbolisku nozīmi, gan tie, kas izmantoti pārtikā, medicīnā un citām vajadzībām. Kādi tie ir?
“GRAF SPEE” pēdējais brauciens
1939. gada rudenī vācu karakuģis “Graf Spee” Atlantijas okeāna dienvidos uzbrūk Lielbritānijas tirdzniecības kuģiem un sagūsta jūrniekus. Kad britu karakuģi beidzot atrod “Graf Spee”, sākas kauja... Vēlāk britu gūstekņu atbrīvošana izraisa Dānijas un Norvēģijas okupāciju.
Daudzus gadsimtus Vidusjūrā valda Kartāga – reģionā lielākā, varenākā un bagātākā pilsēta. Taču tai uzrodas sāncense – Roma, kas nemitīgi pieņemas spēkā. Sadursme ir neizbēgama. Pēc trim kariem romieši lepno pilsētu pārvērš drupās.
Bībeles dārzs
“Lai zeme izdod zāli un augus, kas sēklu nes, un augļu kokus, kas augļus nes, pēc savas kārtas, kam sēkla sevī, virs zemes,” sacīja Dievs. Un tā tapa. Bībelē ir pieminēti ap 120 dažādu augi gan ar simbolisku nozīmi, gan tie, kas izmantoti pārtikā, medicīnā un citām vajadzībām. Kādi tie ir?
“GRAF SPEE” pēdējais brauciens
1939. gada rudenī vācu karakuģis “Graf Spee” Atlantijas okeāna dienvidos uzbrūk Lielbritānijas tirdzniecības kuģiem un sagūsta jūrniekus. Kad britu karakuģi beidzot atrod “Graf Spee”, sākas kauja... Vēlāk britu gūstekņu atbrīvošana izraisa Dānijas un Norvēģijas okupāciju.
Sestdienā intervija ar Ainaru Šleseru.
Mana ideoloģija
Kad 2002.gadā Ainara Šlesera dibinātās Latvijas Pirmās partijas reitings svārstījās ap 2%, neviens neticēja viņa iespējām nokļūt Saeimā. Bet tas notika. Tagad situācija, vērtējot LPP/LC reitingus, ir līdzīga. Tikai šoreiz gan daudzi ir pārliecināti, ka Šlesers parlamentā būs. Vēl vairāk – viņa mērķis ir ministru prezidenta krēsls.
Intervijā SestDienai Šlesers stāsta par sevi, savu ģimeni, sabiedrotajiem un sāncenšiem. Viņš klāsta savu redzējumu par to, no kurām pasaules valstīm Latvijai būtu jāmācās un kāds, viņaprāt, ceļš ejams tālāk – valstij, partijai un pašam.
Vai jūs redzat kādu politiķi, kurš ir ar lielāku vilkmi nekā jūs? Vai tāda, piemēram, ir Andrim Šķēlem?
Gribu pateikt kādu citu vērtējumu par sevi, ar ko varbūt atšķiros no Šķēles, no Valda Dombrovska, no Einara Repšes, nemaz nerunājot par Solvitu Āboltiņu un pārējiem. Man ir redzējums, kādu es gribu redzēt Latviju. Esmu bijis biznesā un tukšā vietā veidojis daudzus uzņēmumus no nulles.
Vai jūs varat savu vīziju noformulēt pāris teikumos?
Vīzija ir tad, kad cilvēks redz kaut ko tādu, ko pārējie neredz. Cilvēks tic tad, kad pārējie netic. Kad pret tevi nostājas daudzi pat tā saucamie nozaru eksperti, bet tu ar pārliecību ej uz priekšu, ej ar galvu sienā.
Kad 2002.gadā Ainara Šlesera dibinātās Latvijas Pirmās partijas reitings svārstījās ap 2%, neviens neticēja viņa iespējām nokļūt Saeimā. Bet tas notika. Tagad situācija, vērtējot LPP/LC reitingus, ir līdzīga. Tikai šoreiz gan daudzi ir pārliecināti, ka Šlesers parlamentā būs. Vēl vairāk – viņa mērķis ir ministru prezidenta krēsls.
Intervijā SestDienai Šlesers stāsta par sevi, savu ģimeni, sabiedrotajiem un sāncenšiem. Viņš klāsta savu redzējumu par to, no kurām pasaules valstīm Latvijai būtu jāmācās un kāds, viņaprāt, ceļš ejams tālāk – valstij, partijai un pašam.
Vai jūs redzat kādu politiķi, kurš ir ar lielāku vilkmi nekā jūs? Vai tāda, piemēram, ir Andrim Šķēlem?
Gribu pateikt kādu citu vērtējumu par sevi, ar ko varbūt atšķiros no Šķēles, no Valda Dombrovska, no Einara Repšes, nemaz nerunājot par Solvitu Āboltiņu un pārējiem. Man ir redzējums, kādu es gribu redzēt Latviju. Esmu bijis biznesā un tukšā vietā veidojis daudzus uzņēmumus no nulles.
Vai jūs varat savu vīziju noformulēt pāris teikumos?
Vīzija ir tad, kad cilvēks redz kaut ko tādu, ko pārējie neredz. Cilvēks tic tad, kad pārējie netic. Kad pret tevi nostājas daudzi pat tā saucamie nozaru eksperti, bet tu ar pārliecību ej uz priekšu, ej ar galvu sienā.
Dari Pats: Māris Olte darina makšķerlietas.
Māris Olte pats darina makšķerlietas
Dabas pētnieks un makšķernieks Māris Olte atklāj: "Makšķernieki, kas paši darina vizuļus, tiek pie zivīm, kas citiem ir nepieejamas!" Lasiet numura interviju ar makšķerēšanas lielmeistaru un mēģiniet likt lietā Māra padomus, kā uzlabot visparastākos vizuļus, lai noķertu savu sapņu zivi.
Kā droši nojaukt nesošo sienu
Telpu pārbūve visbiežāk atduras klasiskā problēmā: nesošā siena - nedrīkst aiztikt! Mūsu atbilde: drīkst, taču iepriekš konsultējoties ar būvinženieri! Dari Pats rāda piemēru, kā nesošu sienu aizstāt ar elegantu pārseguma siju.
Dabas pētnieks un makšķernieks Māris Olte atklāj: "Makšķernieki, kas paši darina vizuļus, tiek pie zivīm, kas citiem ir nepieejamas!" Lasiet numura interviju ar makšķerēšanas lielmeistaru un mēģiniet likt lietā Māra padomus, kā uzlabot visparastākos vizuļus, lai noķertu savu sapņu zivi.
Kā droši nojaukt nesošo sienu
Telpu pārbūve visbiežāk atduras klasiskā problēmā: nesošā siena - nedrīkst aiztikt! Mūsu atbilde: drīkst, taču iepriekš konsultējoties ar būvinženieri! Dari Pats rāda piemēru, kā nesošu sienu aizstāt ar elegantu pārseguma siju.
Žurnālā Veselība: Ivars Āboliņš stāsta, kā pareizi jāēd.
Man vajag pozitīvo stresu!
Izgaršot gan darbu, gan atpūtu, neturēt naidu un nenīkuļot. Tā dzīvot cenšas Iveta Feldmane, TV3 raidījuma producente, sava vīra plastikas ķirurga Kaspara Feldmaņa privātklīnikas mārketinga vadītāja.
Novājēju bez ciešanām un diētām
Žurnālists Ivars Āboliņš stāsta, kā ticis vaļā no vairāk nekā 20 kilogramiem, ievērojot vienu noteikumu – nepieēsties kā sivēnam
Radiobalss pie plīts
Latvijas Radio diktore Sandra Glāzupa zina, kā maltīti ar trīs ēdieniem pagatavot vienkārši un ātri. Viņa savā virtuvē saimnieko racionāli, bet sirsnīgi.
Izgaršot gan darbu, gan atpūtu, neturēt naidu un nenīkuļot. Tā dzīvot cenšas Iveta Feldmane, TV3 raidījuma producente, sava vīra plastikas ķirurga Kaspara Feldmaņa privātklīnikas mārketinga vadītāja.
Novājēju bez ciešanām un diētām
Žurnālists Ivars Āboliņš stāsta, kā ticis vaļā no vairāk nekā 20 kilogramiem, ievērojot vienu noteikumu – nepieēsties kā sivēnam
Radiobalss pie plīts
Latvijas Radio diktore Sandra Glāzupa zina, kā maltīti ar trīs ēdieniem pagatavot vienkārši un ātri. Viņa savā virtuvē saimnieko racionāli, bet sirsnīgi.
Privātā Dzīve: Jaunupa un Leen sānsoļi
Šajā PDz numurā:
TV ŠOVI
DJ ELLA iekarojusi Amerikas deju mūzikas radio
AKSENOKS dejā atgriežas pēc 30 gadiem
Klaidoņa meita EVIJA SLOKA
PASĀKUMS
VILIPSONA izstādi novērtē arī bijusī sieva
ATTIECĪBAS
CINIM jauna mīlestība - studente RADMILA
INTERESANTI
Mans draugs - arī populārs cilvēks
TV SEJA
Aktrise, kas televīzijā spēlē NORU KOKS
ATTIECĪBAS
LEEN un JAUNUPA mīlestību izjauca sānsoļi?
PASĀKUMS
KULAKOVS ar mīļoto svin attiecību divu gadu jubileju
Sestdienā: realitātes šovu intrigas.
Esam vaļīga tauta
Foto – Kristians Putniņš
Latvieši savā būtībā ir anarhisti. Vien nekļūst skaidrs, kāpēc tādos anarhistos ir vilkme pēc... vadītāja. Latvieši ir arī diezgan vaļīga tauta – nebūt ne puritāņi un stigru principu un kodeksu ievērotāji. Un vēl latvieši ir konfliktkaunīgi. Konfliktus vislabprātāk slēpj zem paklāja, līdz tas sakrājas un vienā brīdī sprāgst!
Intervijā SestDienai sociālantropologs, Valsts prezidenta stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis atklāj ne vienmēr glaimojošos, bet vienlaikus profesionāli argumentētos spriedumus par sevi, tevi un mums. Bet beigās būs labi!
Atteikušies
Foto – Reinis Hofmanis
Viņi nereklamēja, ka to nedara. Vienkārši klusām nedarīja. Pieci Vidzemes reģionālās slimnīcas ginekologi nolēmuši, ka vairs neveiks abortus. Šāda situācija Latvijas vēsturē vēl nav bijusi. Kas ārstus pamudināja veikt šādu izvēli un vai nedzimušās dzīvības iznīcināšana var atspēlēties paša dzīvē? Ginekologi ir vienīgie medicīnas pārstāvji, kuru pienākums ir ne tikai glābt dzīvību, bet arī to iznīcināt.
SestDiena noskaidroja viedokļus un pētīja pretrunas, ko raisījusi ārstu neierastā rīcība.
Zēni pret likteni
Foto – Atis Klimovičs un no personīgā arhīva
Kazimiram bija divdesmit, kad viņu mobilizēja leģionā. Viņš šāva lidmašīnas, tankus un kājiniekus ar zenītlielgabala 120 milimetru šāviņiem.
Tālivaldi viņa astoņpadsmit gados leģionā apmācīja par diversantu.
Sešpadsmit gadīgais Imants leģionā pieteicās brīvprātīgi – nespēja samierināties ar pirmajā padomju okupācijas gadā redzēto. Mājās viņš atgriezās ar dzelzs krustu un bez abām roku plaukstām.
Viņiem visiem bija sapņi un plāni nākotnei. Karš visu dzīvi apgrieza kājām gaisā. Par spīti visam viņi nekad nav pieļāvuši domu par padošanos. Žurnālists Atis Klimovičš uzzināja, kāpēc.
Labākā sliktākā
Foto – Imageforum/Leta
Iespējams, kādā plauktā viņas viesistabā tagad cieši blakus viena otrai atradīsies gan aktiera karjeras publiskais nopēlums – Zelta avene, gan augstākais novērtējums – zeltītais Oskars. Sandra Buloka gan publiski nosolījusies, ka Oskars stāvēšot plauktiņu augstāk, nekā Avene. Kā gan iespējams, ka viena un tā pati aktrise gandrīz vienlaikus saņēmusi divus tik diametrāli pretējus apbalvojumus? Un ko vēl pārsteidzošu noskaidroja Dita Rietuma, pētot Bulokas karjeru, uzziniet SestDienā!
Visu zvaigžņu viesnīca
Foto – Aleksandrs Bahs
Vērojam, kā smiltīs tiek cepta maize, sēžam mauzoleja paēnā, pēkšņi vienā galā atskan spiedzieni. Klaburene ir klāt, un mūsu pavārs mēģina šo piebeigt ar gumijas čību! Tas gan neizdodas, talkā nāk otrs berbers ar pagali.
SestDiena dodas piedzīvojumā – labākā par visiem kūrortiem: trīs dienas Tunisijā, tuksnesī uz kamieļiem. Zvaigžņu vairāk nekā jebkurai viesnīcai, un Sahāras naktis – neaizmirstamas!
Foto – Kristians Putniņš
Latvieši savā būtībā ir anarhisti. Vien nekļūst skaidrs, kāpēc tādos anarhistos ir vilkme pēc... vadītāja. Latvieši ir arī diezgan vaļīga tauta – nebūt ne puritāņi un stigru principu un kodeksu ievērotāji. Un vēl latvieši ir konfliktkaunīgi. Konfliktus vislabprātāk slēpj zem paklāja, līdz tas sakrājas un vienā brīdī sprāgst!
Intervijā SestDienai sociālantropologs, Valsts prezidenta stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis atklāj ne vienmēr glaimojošos, bet vienlaikus profesionāli argumentētos spriedumus par sevi, tevi un mums. Bet beigās būs labi!
Atteikušies
Foto – Reinis Hofmanis
Viņi nereklamēja, ka to nedara. Vienkārši klusām nedarīja. Pieci Vidzemes reģionālās slimnīcas ginekologi nolēmuši, ka vairs neveiks abortus. Šāda situācija Latvijas vēsturē vēl nav bijusi. Kas ārstus pamudināja veikt šādu izvēli un vai nedzimušās dzīvības iznīcināšana var atspēlēties paša dzīvē? Ginekologi ir vienīgie medicīnas pārstāvji, kuru pienākums ir ne tikai glābt dzīvību, bet arī to iznīcināt.
SestDiena noskaidroja viedokļus un pētīja pretrunas, ko raisījusi ārstu neierastā rīcība.
Zēni pret likteni
Foto – Atis Klimovičs un no personīgā arhīva
Kazimiram bija divdesmit, kad viņu mobilizēja leģionā. Viņš šāva lidmašīnas, tankus un kājiniekus ar zenītlielgabala 120 milimetru šāviņiem.
Tālivaldi viņa astoņpadsmit gados leģionā apmācīja par diversantu.
Sešpadsmit gadīgais Imants leģionā pieteicās brīvprātīgi – nespēja samierināties ar pirmajā padomju okupācijas gadā redzēto. Mājās viņš atgriezās ar dzelzs krustu un bez abām roku plaukstām.
Viņiem visiem bija sapņi un plāni nākotnei. Karš visu dzīvi apgrieza kājām gaisā. Par spīti visam viņi nekad nav pieļāvuši domu par padošanos. Žurnālists Atis Klimovičš uzzināja, kāpēc.
Labākā sliktākā
Foto – Imageforum/Leta
Iespējams, kādā plauktā viņas viesistabā tagad cieši blakus viena otrai atradīsies gan aktiera karjeras publiskais nopēlums – Zelta avene, gan augstākais novērtējums – zeltītais Oskars. Sandra Buloka gan publiski nosolījusies, ka Oskars stāvēšot plauktiņu augstāk, nekā Avene. Kā gan iespējams, ka viena un tā pati aktrise gandrīz vienlaikus saņēmusi divus tik diametrāli pretējus apbalvojumus? Un ko vēl pārsteidzošu noskaidroja Dita Rietuma, pētot Bulokas karjeru, uzziniet SestDienā!
Visu zvaigžņu viesnīca
Foto – Aleksandrs Bahs
Vērojam, kā smiltīs tiek cepta maize, sēžam mauzoleja paēnā, pēkšņi vienā galā atskan spiedzieni. Klaburene ir klāt, un mūsu pavārs mēģina šo piebeigt ar gumijas čību! Tas gan neizdodas, talkā nāk otrs berbers ar pagali.
SestDiena dodas piedzīvojumā – labākā par visiem kūrortiem: trīs dienas Tunisijā, tuksnesī uz kamieļiem. Zvaigžņu vairāk nekā jebkurai viesnīcai, un Sahāras naktis – neaizmirstamas!
Žurnāls Privātā Dzīve: Stilīgākās Latvijas slavenības.
Šajā PDz numurā:
DIENASGRĀMATA
ŪDRĪTIS un BALODE Budapeštā muzicē uz ielas
ATTIECĪBAS
ZVĪGULIS pašķīries no sievas un tiekas ar AMBER?
PRIVĀTAS ZINAS
BELICKA bijušā drauga izrādē
PUTNIŅA un ĶIRSIS uzstājas kopā, ZAHAROVA vēro
BĒRNI
ĒĶIS gatavojas vectēva lomai
LĪGA ROBEŽNIECE gaida otru atvasi
DIENASGRĀMATA
ŪDRĪTIS un BALODE Budapeštā muzicē uz ielas
ATTIECĪBAS
ZVĪGULIS pašķīries no sievas un tiekas ar AMBER?
PRIVĀTAS ZINAS
BELICKA bijušā drauga izrādē
PUTNIŅA un ĶIRSIS uzstājas kopā, ZAHAROVA vēro
BĒRNI
ĒĶIS gatavojas vectēva lomai
LĪGA ROBEŽNIECE gaida otru atvasi
Mūsmājās: mākslinieks Vilipsons un pamācība, kā atjaunot vecu vannu.
Marta MŪSMĀJAS pievienojas tiem, kuriem patīk svinēt svētkus un cep eklērus, veikalā mācas izvēlēties svaigus ziedus. Šoreiz par godu 8.martam. Kāpēc ne? Var martā arī svinēt Lielo dienu (nejaukt ar Lieldienām) un Māras dienu (citiem tā ir vārda diena, bet citiem, laiks, kad ievērot kādu latvisku tradīciju, piemēram, neko nenest no mežā mājās).
Sadaļā Mūsu MĀJA interesantu atklāsmju pilna intervija ar mākslinieku Aivaru Vilipsonu. “Vilipsoniāde.” Māksliniekam Aivaram Vilipsonam patīk sievietes, piens, šokolāde un absolūta brīvība personiski radošajā dzīvē. Aizkustinošs stāsts par vecmāmiņas adītajiem dūraiņiem.
Gribas ieviest kādas pārmaiņas telpās? Piemēram, iegādāties jaunu tepiķi? Dizainere Ausma Ķibilde iepazīstina ar jaunākajām tendencēm tepiķu modē. Bet ja skats ilgāk kavējas pie vannasistabas, tad derēs 5 interesantas idejas vannas istabu iekārtošanai “Istaba vannai.” Ko darīt, ja vecā vannā zaudējusi estētisku izskatu. Pirms jaunas pirkšanas, varbūt der atjaunot veco? “Vecā vanna kā jauna”.
Kas ir vintage? Veco lietu atdzimšana. Paskaties sev apkārt – noteikti arī tavā īpašumā ir kāda vintage stila lieta.
Sadaļā Mūsu MĀJA interesantu atklāsmju pilna intervija ar mākslinieku Aivaru Vilipsonu. “Vilipsoniāde.” Māksliniekam Aivaram Vilipsonam patīk sievietes, piens, šokolāde un absolūta brīvība personiski radošajā dzīvē. Aizkustinošs stāsts par vecmāmiņas adītajiem dūraiņiem.
Gribas ieviest kādas pārmaiņas telpās? Piemēram, iegādāties jaunu tepiķi? Dizainere Ausma Ķibilde iepazīstina ar jaunākajām tendencēm tepiķu modē. Bet ja skats ilgāk kavējas pie vannasistabas, tad derēs 5 interesantas idejas vannas istabu iekārtošanai “Istaba vannai.” Ko darīt, ja vecā vannā zaudējusi estētisku izskatu. Pirms jaunas pirkšanas, varbūt der atjaunot veco? “Vecā vanna kā jauna”.
Kas ir vintage? Veco lietu atdzimšana. Paskaties sev apkārt – noteikti arī tavā īpašumā ir kāda vintage stila lieta.
Sestdienā par reindžera sindromu un ķirurgu, kas izglāba četrgadīgu puisēnu.
Valsti varam pazaudēt
Jaunā laika lielākā problēma daudzu gadu garumā bijusi nespēja sarunāties un sastrādāties ar citiem, atzīst partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Tagad gan viss esot mainījies, un JL esot pavisam citādāks, nekā pirmsākumos. Ekskluzīvā intervijā Āboltiņa SestDienai atklāj, par kuru partijas biedru kaunas, kurš, viņasprāt, šobrīd saņem nepelnīti daudz uzmanības un kāds ir iespējamais valsts pazaudēšanas scenārijs, pie kā būtu vainojami kā politiķi, tā paši vēlētāji.
Vairāk lasiet SestDienā!
Zeme, kas šauj
Pēc pirmajām trīsdesmit lodēm parādās, tā saucamais, reindžera sindroms . Cilvēks ar stobru jūtas pārdrošs, sāk vērtēt par zemu apkārtējos un ārkārtas situācijā tik bliež vaļā, nedomājot par sekām. Vēl pēc laika seko zvaigžņu slimība, kas ir tik par bīstama, ja rokās ir ierocis, kas nogalina...
Statistika liecina, ka Latvijā šobrīd oficiāli ir ap 63 tūkstošiem šaujamo. Vai bruņošanās ir bīstama Latvijas sabiedrībai un ar kādām sekām jārēķinās, pēta SestDiena.
Jaunā laika lielākā problēma daudzu gadu garumā bijusi nespēja sarunāties un sastrādāties ar citiem, atzīst partijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Tagad gan viss esot mainījies, un JL esot pavisam citādāks, nekā pirmsākumos. Ekskluzīvā intervijā Āboltiņa SestDienai atklāj, par kuru partijas biedru kaunas, kurš, viņasprāt, šobrīd saņem nepelnīti daudz uzmanības un kāds ir iespējamais valsts pazaudēšanas scenārijs, pie kā būtu vainojami kā politiķi, tā paši vēlētāji.
Vairāk lasiet SestDienā!
Zeme, kas šauj
Pēc pirmajām trīsdesmit lodēm parādās, tā saucamais, reindžera sindroms . Cilvēks ar stobru jūtas pārdrošs, sāk vērtēt par zemu apkārtējos un ārkārtas situācijā tik bliež vaļā, nedomājot par sekām. Vēl pēc laika seko zvaigžņu slimība, kas ir tik par bīstama, ja rokās ir ierocis, kas nogalina...
Statistika liecina, ka Latvijā šobrīd oficiāli ir ap 63 tūkstošiem šaujamo. Vai bruņošanās ir bīstama Latvijas sabiedrībai un ar kādām sekām jārēķinās, pēta SestDiena.
Ārpus Rīgas pirmdienās laikrakstus vairs netirgos.
Diena.lv ziņo, ka no nākamās pirmdienas uzņēmums Preses serviss piegādās laikrakstus kioskiem tikai Rīgā. Tas nozīmē, ka pirmdienās ārpus Rīgas un Jūrmalas nacionālo presi kioskā nopirkt nevarēs.
SIA Preses serviss mārketinga direktore Inga Samoviča apstiprināja, ka ar izdevējiem panākta vienošanās par nacionālo laikrakstu tirdzniecību pirmdienās tikai Rīgas reģionā. SIA Dienas mediji valdes loceklis Gastons Neimanis norādīja, ka Preses izdevēju asociācija vairākkārt tikusies ar Preses serviss pārstāvjiem un bijusi cerība vienoties par pirmdienām. « Šis ir kompromisa lēmums, par ko ir ļoti žēl, bet tos, kuri vēlas aktualitātēm sekot katru dienu, es aicinu mūsu izdevumus abonēt. Mēs saprotam, ka esam vienā laivā ar preses piegādātājiem, un visiem izmaksas ir jāsamazina.,» izteicās G.Neimanis un piebilst, ka izmaiņas skars arī divus reģionālos izdevumus – Alūksnes Ziņas un Kursas Laiku. Šo laikrakstu pirmdienas numuri kioskos būs otrdienās.
SIA Preses serviss mārketinga direktore Inga Samoviča apstiprināja, ka ar izdevējiem panākta vienošanās par nacionālo laikrakstu tirdzniecību pirmdienās tikai Rīgas reģionā. SIA Dienas mediji valdes loceklis Gastons Neimanis norādīja, ka Preses izdevēju asociācija vairākkārt tikusies ar Preses serviss pārstāvjiem un bijusi cerība vienoties par pirmdienām. « Šis ir kompromisa lēmums, par ko ir ļoti žēl, bet tos, kuri vēlas aktualitātēm sekot katru dienu, es aicinu mūsu izdevumus abonēt. Mēs saprotam, ka esam vienā laivā ar preses piegādātājiem, un visiem izmaksas ir jāsamazina.,» izteicās G.Neimanis un piebilst, ka izmaiņas skars arī divus reģionālos izdevumus – Alūksnes Ziņas un Kursas Laiku. Šo laikrakstu pirmdienas numuri kioskos būs otrdienās.
Ilustrētā Zinātne: Astronomi apšauba tumšās enerģijas eksistenci.
No 28.februāra līdz 20.martam pērc žurnālu ILUSTRĒTĀ ZINĀTNE NARVESEN veikalos un dāvanā saņem dāvanu karti Ls 5 vērtībā no EKOkosmetika.lv*
* dāvanas pieejamas, kamēr dāvanu kartes ir veikalā
Jauns biočips atklās vēža šūnas asinīs
Par kredītkarti mazāka laboratorija, kas atklāj vēzi agrīnā stadijā, kā arī paver iespēju pētīt audzēja attīstību un sekot līdzi zāļu iedarbībai. Tas izklausās pēc zinātniskās fantastikas, tomēr jaunais, kompaktais biočips to visu spēj.
Badošanās meistari dzīvnieku valstī
Kad vasaru nomaina ziema vai kad ieilgst sausuma periods, dzīvniekiem jāsāk badoties. Daba ir gādājusi par pielāgojumiem, kas ļauj pārdzīvot barības trūkumu, un daži dzīvnieki šajā ziņā ir apveltīti ar unikālām spējām.
Trīs teorijas: kad Amerikā ieradās cilvēki?
Ilgu laiku zinātnieki uzskatīja, ka cilvēki Amerikas kontinentā ieradušies no Āzijas apmēram pirms 13 500 gadu. Pēdējo gadu atradumi liek domāt, ka kontinents bijis apdzīvots jau senāk, varbūt pat 50 000 gadu tālā pagātnē.
Žurnāls Privātā Dzīve: Dzejniece par dzīvi sieviešu cietumā.
Šajā PDz numurā:
EIROVĪZIJA
AISHA: «Uz maniem pleciem ir liela atbildība!»
PIRMIZRĀDE
DOMBROVSKA uz kino iet ar bijušo, NEVARAUSKA - ar labāko draugu
ŠĶIRŠANĀS
AISHA izšķīrusies no drauga
PIEMIŅAI
Tālbraucēja pēdējais reiss
EIROVĪZIJA
AISHA: «Uz maniem pleciem ir liela atbildība!»
PIRMIZRĀDE
DOMBROVSKA uz kino iet ar bijušo, NEVARAUSKA - ar labāko draugu
ŠĶIRŠANĀS
AISHA izšķīrusies no drauga
PIEMIŅAI
Tālbraucēja pēdējais reiss